Work Text:
Harijam vienmēr ir patikušas viņas acis. Džinijas skaistās zilās acis, kas, pat nepievēršot viņam uzmanību, apņem visu zēna pasauli. Tās valdzina ikvienu šūnu viņa ķermenī. Sasilda viņu ziemas ledainākajā vakarā. Izsaka viņa visdziļākās domas. Aizsit viņa elpu. Taču nē. Tās nav Džinijas acis, par kurām viņš sapņo. Tās nav viņas acis, kas sniedz pasaulei krāšņumu un kas liek viņam smaidīt diendienā. Tās nav meitenes acis, kas liek Harijam uz nākotni raudzīties ar cerību pilnu sirdi un laimes pilnu prātu. Tas vienmēr ir bijis Rons, kas stāv viņam blakus. Rons, ar kuru viņš ir piedzīvojis it visu. Rons, kura acis tik tiešām nozīmē vairāk kā jebkuras citas pasaulē.